Latvija

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 200 uzņēmumu ar sociālā uzņēmuma statusu. Šis īpašais statuss ir piešķirts atsevišķām organizācijām, kas izmanto komerciālas stratēģijas, lai maksimāli uzlabotu finansiālo, sociālo un vides labklājību visā valstī. Tās aptver plašu darbību spektru, tostarp izglītību, kultūru, sabiedrībā balstītus pakalpojumus, sociālos centrus utt. Turpmāk ieskatam sniegts visu organizāciju sadalījums pēc skaita Latvijā:

• 18 528 apvienības un fondi,
• 440 kooperatīvi, 
• 373 savstarpējās sabiedrības,
• 52 institūti*,    
• 138 986 reģistrēti uzņēmumi. 

Avots: Eiropas Komisija (2020) Sociālie uzņēmumi un to ekosistēmas Eiropā. Salīdzinošais sintēzes ziņojums. Autori: Carlo Borzaga, Giulia Galera, Barbara Franchini, Stefania Chiomento, Rocío Nogales un Chiara Carini. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

*Institūti: Jaunajā Civillikumā ieviestais jēdziens “reģistrēts institūts” ir subjekts, kas veic “sociāli vai ekonomiski lietderīgu” darbību. Tie aptver plašu darbību spektru, tostarp izglītību, kultūru, sabiedrībā balstītus pakalpojumus, sociālos centrus utt.

* Šajā tīmekļa vietnē mēs iekļāvām šo vispārējo attīstības līmeņa novērtējumu, kas ir balstīts uz pašlaik pieejamajiem datiem un informāciju par sociālās ekonomikas ekosistēmu, tāpēc tam ir daži ierobežojumi. Tomēr mēs uzskatījām, ka šo vispārējo novērtējumu iekļaut ir lietderīgi.
** Avots: EESK/CIRIEC (2016) Nesenā sociālās ekonomikas attīstība Eiropas Savienībā, lūdzu, ņemiet vērā, ka šī aplēse ir augstāka, jo tā ir balstīta uz organizācijas veidu un tajā nav veikta šaurāka pārbaude attiecībā uz visiem sociālās ekonomikas definīcijas elementiem.

Sīkāku informāciju par datu kvalitāti skatīt mūsu piezīmē par sociālās ekonomikas datiem.

Vēsturiski, no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām, sociālie uzņēmumi Latvijā ir darbojušies dažādās juridiskās formās. Daudzi no tiem, kas sevi uzskata par sociālajiem uzņēmumiem, joprojām darbojas kā NVO, apvienības, fondi vai parastas komercsabiedrības. Pats termins “sociālā uzņēmējdarbība” Latvijā kļuva populārs 2000. gadu vidū un tika iekļauts valsts plānošanas dokumentos kā līdzeklis sociālo jautājumu risināšanai. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izveide 2015. gadā veicināja sociālās uzņēmējdarbības tālāku attīstību. Tomēr, tā kā sociālā uzņēmējdarbība valstī ir salīdzinoši jauna, ir ierobežota sabiedrības izpratne par tās lomu Latvijas sabiedrībā, kā arī pašiem sociālajiem uzņēmumiem trūkst izpratnes par to, kā novērtēt tās ietekmi. Sociālā uzņēmuma likums Latvijā stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī, pamatojoties uz sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas ieinteresēto personu ieguldījumu, kuras gadiem ilgi centās definēt šo nozari, un rezultātā tika izveidots tiesiskais regulējums, kas attiecas vienīgi uz sociālajiem uzņēmumiem.

Politika un tiesiskais regulējums 

2018. gadā Latvijā tika ieviesti vairāki jauni likumi, kas būtiski ietekmēja un turpina ietekmēt sociālo ekonomiku. Īpaši svarīgi ir tas, ka Latvijā tagad ir skaidri definēts, kas ir uzskatāms par sociālo uzņēmumu. Organizācijām, kas darbojas visā valstī, ir jāievēro stingras vadlīnijas, lai tās varētu kvalificēt kā sociālos uzņēmumus. Skatīt šo tiesību aktu pilnībā šeit.

Politikas veidotāji sociālās ekonomikas jomā 

Valsts līmenī sociālās ekonomikas struktūras atbalsta dažādas ministrijas, un politiku īsteno Labklājības ministrija. Šī iestāde ir atbildīga par sociālajiem jautājumiem, tostarp sociālajiem uzņēmumiem visā valstī. Tā ir atbildīga gan par politiku, gan tiesību aktiem, ko savukārt īsteno pašvaldības visā valstī.

Vietējā līmenī pašvaldības sniedz atbalstu un organizē dažādus pasākumus, lai veicinātu veselīgu ekosistēmu. Pašvaldībām Latvijā nav pilnīgas rīcības brīvības, un tām ir jādarbojas valsts sniegto pilnvarojumu ietvaros.

Tomēr tās var pieņemt savas stratēģijas, kas pielāgotas to sociālo uzņēmumu vajadzībām, kuri darbojas reģionos visā valstī. To galvenais uzdevums ir dot iespēju sociālajiem uzņēmumiem attīstīties, izmantojot inkubācijas un izpētes programmas, kas tiek īstenotas kopā ar ārējiem partneriem. Tos var apskatīt šeit.

Pašvaldības arī informē plašāku sabiedrību par šiem atbalsta plāniem un to, kā iedzīvotāji var iesaistīties sociālās ekonomikas iniciatīvās. Tām ir rīcības brīvība, atbalstot organizācijas, izmantojot nelielas dotāciju shēmas un dāvinot īpašumu, lai to izmantotu vietējie sociālie uzņēmumi. Runājot par finansējumu, jāatzīmē, ka vietējās pašvaldības bieži vien apvieno spēkus ar kādu lielāku banku, lai izveidotu savas dotāciju shēmas, no kurām daudzas finansē vadošās un attīstības iniciatīvas lauku apvidos. Atkarībā no pašvaldības šis elastīguma līmenis atšķiras. 

Tīkli, federācijas un pārstāvības struktūrvienības 

Latvijā ir daudz ekosistēmu attīstības organizāciju, un lielākā daļa no tām darbojas, lai nodrošinātu nelielas dotāciju shēmas sociālajiem uzņēmumiem. Liela daļa to darba ir saistīta ar interešu aizstāvību, līdzekļu vākšanu un nevalstisko organizāciju apvienošanu — tas viss pozitīvi ietekmē ekosistēmu. Lai iegūtu pilnīgu pārskatu par šīm struktūrvienībām, sazinieties ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju.

Vai meklējat pirmo pieredzi / vēlaties iepazīt sociālo ekonomiku?

1. Brīvprātīgais darbs sociālajā uzņēmumā. Brīvprātīgais darbs vietējā sociālajā uzņēmumā ir efektīvs veids, kā iesaistīties sabiedrībā un veicināt Latvijas sociālo ekonomiku. Daudzi sociālie uzņēmumi visā valstī paļaujas uz brīvprātīgo palīdzību dažādu uzdevumu veikšanā, piemēram, saistībā ar mārketingu, pasākumu plānošanu vai administratīvo darbu. Vairāk par to lasiet šeit.

2. Apmeklējiet sociālo uzņēmumu pasākumus vai piedalieties tajos. Sociālo uzņēmumu organizētie pasākumi un semināri ir plaši izplatīti, un tajos galvenokārt tiek pievērsta uzmanība izpratnes veicināšanai par attiecīgo uzņēmumu misiju un to ietekmi uz sabiedrību. Šādu pasākumu apmeklēšana, lai uzzinātu vairāk par sociālo uzņēmumu nozari un veidotu kontaktus ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas intereses, ir labs veids, kā iesaistīties. Lai uzzinātu, kā jūs varat iesaistīties, skatiet šeit.

3. Ieguldiet līdzekļus sociālajā uzņēmumā. Uzņēmējiem vai investoriem, kas vēlas radīt pozitīvu ietekmi, būtu jāapsver iespēja ieguldīt līdzekļus sociālā uzņēmumā. Sociālo uzņēmumu prioritāte parasti ir sociālie vai vides mērķi, nevis peļņa, tāpēc ieguldījumi tajos var būt izdevīgs veids, kā darīt labu un vienlaikus gūt finansiālu peļņu. Lai uzzinātu vairāk par ieguldījumu iespējām, skatiet šeit.

4. Iegādājieties produktus vai pakalpojumus no sociālajiem uzņēmumiem. Atbalstot sociālos uzņēmumus, var tieši ietekmēt sabiedrību. Aktīvi meklēt sociālos uzņēmumus, kas ražo produktus vai sniedz pakalpojumus, kuri atbilst jūsu vērtībām, ir efektīvs veids, kā veicināt veselīgu sociālās ekonomikas ekosistēmu. Uzziniet, kā veikt apzinātus pirkumus un vēl vairāk šeit.

5. Izveidojiet sociālo uzņēmumu. Sociālās vai vides problēmas risināšana var radīt uzņēmējdarbības iespējas. No pašvaldību līdz valsts līmenim ir pieejami vairāki resursi, kas var palīdzēt šajā procesā, piemēram, akseleratori, dotācijas, mentoringa programmas un apmācības shēmas. Uzziniet, kā izveidot savu sociālo uzņēmumu šeit.

Latvija piedāvā vairākas atbalsta shēmas — gan publiskās, gan privātās — , kuru mērķis ir palīdzēt sociālajiem uzņēmējiem un sociālajiem inovatoriem īstenot savu potenciālu.Turpmāk sniegts pārskats par dažām galvenajām iniciatīvām.  

Publiskās

• ESF programma ir finansēšanas programma, kas īpaši paredzēta nodarbinātības atbalstam Latvijā un sociālo uzņēmumu izaugsmes veicināšanai. Līdzekļus no šīs shēmas valsts līmenī pārvalda Labklājības ministrija, un tie tiek novirzīti izglītībai un apmācībai. Jaunais ESF dotāciju shēmas cikls sāksies 2024. gadā, un paredzams, ka pilnvaras tiks nedaudz pārskatītas.
• Universitātēm un valsts augstākās izglītības iestādēm visā Latvijā ir pienākums nodrošināt kursus un maģistra grādus, kas vērsti uz sociālo uzņēmējdarbību. Tie tiek veidoti ar Labklājības ministrijas un ekspertu atbalstu. Viena no šādām ES finansētām iniciatīvām ir iSEE projekts, kura ietvaros Rīgas Tehniskajā Universitātē sadarbībā ar citām Baltijas reģiona universitātēm ir izstrādāti sociālās uzņēmējdarbības kursi.

Privātās

• Pēdējos gados Latvijas bankas ir aktīvi atbalstījušas sociālo uzņēmumu attīstību ar bezmaksas apmācību programmām un dotāciju shēmām. Piemēram, SEB banka kopā ar pieciem Rīgai tuvākajiem novadiem īsteno grantu programmu “Augšup” (“Up”), kuras mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Rīgas reģionā. Uzziniet vairāk šeit.
• Ir daudzas privātas organizācijas, kuru mērķis ir atbalstīt sociālos uzņēmējus, un tās var būt īpaši noderīgas tīklu veidošanā. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija ir informācijas centrs, kurā tās biedriem ir iespēja veidot ciešus sakarus ar finansēšanas iestādēm un saņemt dažāda līmeņa atbalstu. Iepazīstieties ar tiem šeit.

Finansējums

Latvija veicina vairākas finansēšanas prakses, lai palīdzētu sociālās ekonomikas struktūrām attīstīt savu darbību. Sociālās ekonomikas struktūrvienības var izmantot tradicionālos finansēšanas instrumentus, piemēram, šādus:

• privātie ziedojumi,
• sponsorēšana,
• publiskā finansēšana,
• kolektīvā finansēšana,
• ar pašu kapitālu nodrošinātie aizdevumi,
• kolektīvie aizdevumi.

Šeit ir norādītas dažas saites uz noderīgām tīmekļa vietnēm, kas sniedz plašāku ieskatu par sociālo ekonomiku Latvijā.

• Latvijai ir visaptveroša un ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam, kas tiek īstenota ar valsts attīstības plāna un nozaru politikas palīdzību. Lai uzzinātu vairāk par šo attīstības plānu un tā ietekmi uz sociālo ekonomiku valstī, iepazīstieties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ziņojumu par Latviju
• Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija jeb SUA ir dalīborganizācija, kas veicina sociālās uzņēmējdarbības attīstību valstī. Tā ir lielisks informācijas avots par visu, kas saistīts ar šo jomu. Lai uzzinātu vairāk, apmeklējiet Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vietni.
• Labs of Latvia ir atzīts avots, kas sniedz ziņas un informāciju par sociālās ekonomikas attīstību Latvijā, ES finansējumu un resursiem šajā jomā strādājošajiem. Šajā rakstā tiek izcelti Latvijā dzīvojošu sieviešu līderu panākumi, kuras vada iniciatīvas, lai atbalstītu sociālo ekosistēmu savā valstī.
• Sabiedriskās politikas centrs Providus kopš 2002. gada ir Latvijas vadošā sabiedriskās politikas domnīca. Tā misija ir valstī veicināt pierādījumos balstītu politiku un atvērtas sabiedrības vērtības. Centrs ir informācijas avots visiem, kas interesējas par sociālajiem uzņēmumiem, un tas bieži rīko lekcijas un seminārus par šo tematu.
• Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes ziņojums par finanšu atbalsta instrumentiem sociālajiem uzņēmumiem Latvijā pieejams 10.2478-plua-2021-0009-2 (sciendo.com).
• Organizāciju Research for change Latvijas Labklājības ministrija ir izvēlējusies par vienu no partneriem plaša mēroga sociālās uzņēmējdarbības aktivitāšu ciklā ar nosaukumu “Attīstām sociālo uzņēmējdarbību kopā!”, ko finansē Eiropas Sociālais fonds. Tā sniedz bezmaksas konsultācijas un padomus visiem interesentiem, kuri vēlas dibināt savu sociālo uzņēmumu.

Ziņojumi

• Sociālie uzņēmumi un to ekosistēmas Eiropā, Valsts ziņojumi, Latvija, 2019: https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=20564&langId=en
• Sociālo un solidaritātes ekosistēmu kartēšana visā pasaulē, ESAO, 2023. gads: SSE CFS_Latvia (oecd.org)